Aizdevuma procentu likme ir rādītājs, pēc kura visbiežāk savstarpēji salīdzina vairākus mājokļa kreditēšanas piedāvājumus. Ne velti, jo tā raksturo aizdevuma cenu. Aizņēmējs aizņemas naudu mājokļa iegādei. Par iespēju naudu izmantot aizdevējs nosaka cenu jeb procentu likmi. Tādējādi aizņēmējām ir jāatdod gan pamatsumma, gan no pamatsummas aprēķinātie procenti.

Kā nosaka procentu likmi?

Vispirms kreditētājs nosaka bāzes likmi – procentu likmi, kas parāda aizņemtās naudas cenu. Tās noteikšanai tiek izmantoti īpaši naudas tirgus indeksi, populārākais no tiem Latvijā – EURIBOR. Mainoties indeksu vērtībai, mainās arī bāzes likme.  Aizdevuma līgumā tiek ierakstīts, cik bieži bāzes likme tiek pārskatīta atbilstoši tirgus situācijai (piemēram, ik pēc 6 mēnešiem).

Tā kā hipotekāro aizdevumu termiņi parasti ir gari (līdz pat 30 gadiem), kreditētājs ir aprēķinājis arī “cenu” jeb pievienoto likmi dažādiem riskiem, kas aizdevuma laikā var iestāties.  Riski katram aizņēmējām būs atšķirīgi. Šī likme parasti tiek nofiksēta un aizdevuma termiņā vairs netiek mainīta (tas gan ir atkarīgs no katra aizdevēja, jo dažiem aizdevējiem šī likme var būt noteikta kā mainīga un regulāri pārskatīta).

Summējot kopā bāzes likmi un pievienoto likmi, tiek iegūta  mājokļa aizdevuma procentu likme, kas katram klientam būs individuālā. Piemēram, ja līguma parakstīšanas brīdī EURIBOR 6 mēnešu indeksa, kas tiek izmantots kā bāzes likme, vērtība ir 0,5%, savukārt aizņēmējam individuāli noteiktā pievienotā likme ir 3.0%, tad kopējā aizdevuma likme ir 3.50%. Vērtējot procentu likmes piedāvājumu, jāpievērš uzmanība abiem likmju veidiem. Jānovērtē ne tikai to lielums piedāvājuma brīdī, bet arī likmju maiņas ietekme uz ikmēneša maksājumu nākotnē. Katrs aizdevējs procentu likmes un riskus nosaka pats un izstrādā savas kredītu vērtēšanas vadlīnijas. Piemēram, DMC ir starptautiskā finanšu tirgus spēlētājs, tādēļ izmanto visā pasaulē atzītas starptautisko kredītreitingu aģentūru vadlīnijas.

Gada procentu likme jeb GPL

GPL pēc savas būtības ir standartizēts informatīva rakstura rādītājs, kas ieviests, rūpējoties par patērētāju tiesību aizsardzību. Ar tā palīdzību  visas ar kredīta noformēšanu un atmaksu saistītās izmaksas tiek izteiktas kā gada procentu likme, lai aizņēmējs spētu objektīvi salīdzināt dažādu aizdevēju piedāvātos aizdevumus.

Aprēķinot GPL, tiek ņemta vērā gan kredīta procentu likme un veicamie ikmēneša maksājumi, gan kredīta noformēšanas jeb komisijas maksa, gan norēķinu konta , dokumentu noformēšanu u.c. izmaksas, gan kredīta līguma ilgums, t.i. pozīcijas, kas katram kreditētājam var būt atšķirīgas. Šīs izmaksas, lielākoties, attiecas uz kredīta noformēšanu un neietekmē ikmēneša maksājumus. Tādēļ šis rādītājs nav jāuztver kā “īsta” procentu likme. Ja dažādiem kreditētājiem GPL atšķiras, no tā nevajadzētu nobīties, bet gan noskaidrot sīkāk, kādas izmaksas tiek iekļautas.

Vai procentu likmi iespējams ietekmēt?

Nozarē ierastā prakse aizņēmējam nesniedz daudz iespēju ietekmēt aizdevuma procentu likmi. Aizdevējs likmi aprēķina aizdevuma izsniegšanas brīdī un tā nav maināma. Iespējams, aizņēmējam tiks piedāvāts samazināt likmi, balstoties uz “lojalitāti”  –  ja aizņēmējs apņemas iegādāties papildu finanšu produktus (kredītkarti, dzīvības apdrošināšanu, atvērt maksājumu kontu u.tml.). Šāda prakse gan nav uzskatāma par ētisku attiecībā uz patērētāju, jo mājokļa aizdevuma vietā tiek piedāvāts cits, kombinēts produkts (piemēram, mājokļa aizdevums, algas konts un dzīvības apdrošināšana).

Movin šajā ziņā ir celmlauži tirgū, jo piedāvā aizņēmējam iespēju pielāgot kredīta procentu likmi finansiālajām iespējām, mainot pirmās iemaksas, darījuma noformēšanas maksas vai ikmēneša maksājuma lielumu.

Procentu likme ir svarīgs rādītājs aizdevuma piedāvājuma novērtēšanā. Taču tam nevajadzētu būt vienīgajam. Aicinām vienmēr rūpīgi iepazīties ar visiem līguma noteikumiem, izvērtēt aizdevēja attieksmi un profesionalitāti, kā arī kritiski izvērtēt “lojalitātes” piedāvājumus. Bieži procentu likme tiešām tiek samazināta, bet, uz pārējo iegādāto finanšu produktu rēķina, kopējie ikmēneša maksājumi tādēļ nemainās vai pat palielinās.Aizdevuma procentu likme ir rādītājs, pēc kura visbiežāk savstarpēji salīdzina vairākus mājokļa kreditēšanas piedāvājumus. Ne velti, jo tā raksturo aizdevuma cenu. Aizņēmējs aizņemas naudu mājokļa iegādei. Par iespēju naudu izmantot aizdevējs nosaka cenu jeb procentu likmi. Tādējādi aizņēmējām ir jāatdod gan pamatsumma, gan no pamatsummas aprēķinātie procenti.

Kā nosaka procentu likmi?

Vispirms kreditētājs nosaka bāzes likmi – procentu likmi, kas parāda aizņemtās naudas cenu. Tās noteikšanai tiek izmantoti īpaši naudas tirgus indeksi, populārākais no tiem Latvijā – EURIBOR. Mainoties indeksu vērtībai, mainās arī bāzes likme.  Aizdevuma līgumā tiek ierakstīts, cik bieži bāzes likme tiek pārskatīta atbilstoši tirgus situācijai (piemēram, ik pēc 6 mēnešiem).

Tā kā hipotekāro aizdevumu termiņi parasti ir gari (līdz pat 30 gadiem), kreditētājs ir aprēķinājis arī “cenu” jeb pievienoto likmi dažādiem riskiem, kas aizdevuma laikā var iestāties.  Riski katram aizņēmējām būs atšķirīgi. Šī likme parasti tiek nofiksēta un aizdevuma termiņā vairs netiek mainīta (tas gan ir atkarīgs no katra aizdevēja, jo dažiem aizdevējiem šī likme var būt noteikta kā mainīga un regulāri pārskatīta).

Summējot kopā bāzes likmi un pievienoto likmi, tiek iegūta  mājokļa aizdevuma procentu likme, kas katram klientam būs individuālā. Piemēram, ja līguma parakstīšanas brīdī EURIBOR 6 mēnešu indeksa, kas tiek izmantots kā bāzes likme, vērtība ir 0,5%, savukārt aizņēmējam individuāli noteiktā pievienotā likme ir 3.0%, tad kopējā aizdevuma likme ir 3.50%. Vērtējot procentu likmes piedāvājumu, jāpievērš uzmanība abiem likmju veidiem. Jānovērtē ne tikai to lielums piedāvājuma brīdī, bet arī likmju maiņas ietekme uz ikmēneša maksājumu nākotnē. Katrs aizdevējs procentu likmes un riskus nosaka pats un izstrādā savas kredītu vērtēšanas vadlīnijas. Piemēram, DMC ir starptautiskā finanšu tirgus spēlētājs, tādēļ izmanto visā pasaulē atzītas starptautisko kredītreitingu aģentūru vadlīnijas.

Gada procentu likme jeb GPL

GPL pēc savas būtības ir standartizēts informatīva rakstura rādītājs, kas ieviests, rūpējoties par patērētāju tiesību aizsardzību. Ar tā palīdzību  visas ar kredīta noformēšanu un atmaksu saistītās izmaksas tiek izteiktas kā gada procentu likme, lai aizņēmējs spētu objektīvi salīdzināt dažādu aizdevēju piedāvātos aizdevumus.

Aprēķinot GPL, tiek ņemta vērā gan kredīta procentu likme un veicamie ikmēneša maksājumi, gan kredīta noformēšanas jeb komisijas maksa, gan norēķinu konta , dokumentu noformēšanu u.c. izmaksas, gan kredīta līguma ilgums, t.i. pozīcijas, kas katram kreditētājam var būt atšķirīgas. Šīs izmaksas, lielākoties, attiecas uz kredīta noformēšanu un neietekmē ikmēneša maksājumus. Tādēļ šis rādītājs nav jāuztver kā “īsta” procentu likme. Ja dažādiem kreditētājiem GPL atšķiras, no tā nevajadzētu nobīties, bet gan noskaidrot sīkāk, kādas izmaksas tiek iekļautas.

Vai procentu likmi iespējams ietekmēt?

Nozarē ierastā prakse aizņēmējam nesniedz daudz iespēju ietekmēt aizdevuma procentu likmi. Aizdevējs likmi aprēķina aizdevuma izsniegšanas brīdī un tā nav maināma. Iespējams, aizņēmējam tiks piedāvāts samazināt likmi, balstoties uz “lojalitāti”  –  ja aizņēmējs apņemas iegādāties papildu finanšu produktus (kredītkarti, dzīvības apdrošināšanu, atvērt maksājumu kontu u.tml.). Šāda prakse gan nav uzskatāma par ētisku attiecībā uz patērētāju, jo mājokļa aizdevuma vietā tiek piedāvāts cits, kombinēts produkts (piemēram, mājokļa aizdevums, algas konts un dzīvības apdrošināšana).

Movin šajā ziņā ir celmlauži tirgū, jo piedāvā aizņēmējam iespēju pielāgot kredīta procentu likmi finansiālajām iespējām, mainot pirmās iemaksas, darījuma noformēšanas maksas vai ikmēneša maksājuma lielumu.

Procentu likme ir svarīgs rādītājs aizdevuma piedāvājuma novērtēšanā. Taču tam nevajadzētu būt vienīgajam. Aicinām vienmēr rūpīgi iepazīties ar visiem līguma noteikumiem, izvērtēt aizdevēja attieksmi un profesionalitāti, kā arī kritiski izvērtēt “lojalitātes” piedāvājumus. Bieži procentu likme tiešām tiek samazināta, bet, uz pārējo iegādāto finanšu produktu rēķina, kopējie ikmēneša maksājumi tādēļ nemainās vai pat palielinās.